Lai gan jautājums šķiet super daudzpusīgs, manuprāt, tā galveno esenci var pavisam vienkārši pārfrāzēt kā

“Vai es ilgtermiņā vēlos dzīvot Latvijā?”

Ja ilgtermiņā redzi sevi Latvijā ar diezgan mazu varbūtību, tad tik laid prom jau bakalaurā.

No mana paziņu loka lielākā daļa, kas bakalaurējās ārzemēs, tur arī palika (precīzāk, ir tur jau ar kārtu desmit gadu).

Alternatīvi, no man zināmajām “bakalaurs Latvijā & maģistrs ārzemēs” kombinācijām, man nenāk prātā neviens, kurš tur palika.

Varbūt tas arī ir kā brīdinājums, ka “ilgtermiņā gribu ārzemēs, bet bakalauru vēl tomēr LV” īsti labi nestrādā.

Mazas valsts spožums un posts ir tas, ka pazīšanās tomēr daudz ko nosaka. Labs veids, kā iegūt gan tuvus draugus, gan vienkārši paziņas, ir vairākus gadus kopā cīnīties mājasdarbu un eksāmenu ierakumos. Vēlams arī izdzīvot. Papildus ieguvums no studiju laika paziņām ir tas, ka viņiem interesē apmēram tā pati joma, kura tev.

Ja bakalaura laikā saproti, ka kāda konkrētā tēma tevi tiešām interesē un gribas tajā iebraukt pavisam kārtīgi, aizšauj maģistrā uz ārzemēm. Maģistra programmas mēdz būt patvaļīgi specifiskas, kas nozīmē, ka gan jau varēsi atrast kaut ko gana tuvu savām interesēm.

Pēc izplosīšanās maģistrā atgriezies Latvijā. Pa to laiku tavi bakalaura kursabiedri būs apsildījuši degunus nozarē. Daži zinās teikt, kur noteikti nevajag rādīties, kamēr citi varēs pačukstēt par vakancēm, ko publiski varbūt nemaz neizsludinās.

Nevajag gan domāt, ka tāds ārzemju maģistrs ir baigais trumpis, darba dzīvi uzsākot.

Vismaz es pats, kā neregulārs hiring manager kvantitatīvām pozīcijām, tādiem diplomiem nepiešķiru baigo ekstra vērtību, ja vien tie nav no kaut kādām super zināmām universitātēm, un arī tajā gadījumā es to uztveru vairāk kā signālu par tavu spēju apakšējo robežu. Pie manis tas tevi neatbrīvotu ne no kādām tehniskām zināšanu vai prasmju pārbaudēm. Drīzāk es īpaši censtos noskaidrot tavu spēju robežas, bet gan jau tev tāds ekstra izaicinājums tieši patiktu.

Tāpēc kopumā aicinu uz tādu ārzemju maģistru skatīties kā uz passion projektu, ko darīt sev par prieku.

Tie divi gadi ārzemēs tev iedos arī plašāku perspektīvu uz dzīves dažādajām nokrāsām un kopumā visticamāk arī ļoti ātri paies. Manā pieredzē tas arī neskādē draudzībām, kuras nepazustu arī tāpat, nestudējot ārzemēs.

Protams, ir vēl miljoniem dažādu apsvērumu, bet man šķiet, ka šis vai-ilgtermiņā-Latvijā filtrs ievērojami samazina lēmuma sarežģītību un es to bieži neesmu dzirdējis, kad vidusskolēni spriež par to, kur studēt.